Zaļā vārna

latviski: zaļā vārna
igauniski: siniraag
lietuviski: žalvarnis
angliski: European roller
vāciski: Blauracke
zviedriski: blåkråka
krieviski: сизоворонка
un vēl...
Pieguļnieki bāleliņi,
Jums guntiņa izdzisuse;
Zilà vārna aiznesuse
Zaļa spārna galiņâi.

Zaļā vārna (Coracias garrulus) pasaulē pazīstama kā zilā vārna, taču Latvijā un Lietuvā nezināmu iemeslu dēļ XX gs. 30. gados no "zilās" pārtapusi par "zaļo" (pati nebūdama ne zaļa, ne vārna). 29-32 cm gara un 66-73 cm plata ar izplestiem spārniem.

Zaļā vārna ir maigs un karaliski skaists putns, tikai retais ir viņu redzējis lidojam mežā vai pļavā – rara avis. Kopš dinozauru laikiem tā nemaz nav mainījusies. Spalvu krāsa ir neparasta – spārnu vēdas var būt gan zilganzaļas, gan pelēkzilas, mēdz būt dažādas nokrāsas, kas mainās no apgaismojuma un atrašanās vietas. Zaļās vārnas tērpu visprecīzāk raksturojis barons Oskars fon Lēviss 1893. gada grāmatā Ievērojamākie Baltijas putni:

„Šam zilajam vasaras putnam mugura ir kanēļam līdzīgā krāsā, dzeltenas kājas un spārnu apakšpuse jaukā lazūra (debess-) zilā krāsā; pārējās vietas skaistā metāliskā zilganzaļā krāsā. Šis mūsu putns mirdz siltzemju krāsu krāšņumā, kā tāda dārga rota! Diemžēl viņas nejaukā balss nestāv nekādā saskaņā ar viņas spīdošo ārpusi”.

Lai gan balss līdzīga, tomēr nav tuvos rados ar žagatām, kovārņiem un citiem vārnu dzimtas putniem. Zaļā vārna pieder zilvārnveidīgo kārtai, kurā vēl ietilpst tādi dienvidnieciski putni kā pupuķis, zivju dzenītis un bišu dzenis. Zaļā vārna bija Latvijas Gada putns 1998 un Baltijas valstu Gada putns 2003.

Tai patīk siltas, sausas āres ar retiem kokiem un skrajumiem. Tradicionāli izvēlās ozolu vai nobriedušu priežu mežus, ar viršiem noaugušus klajumus, upju ielejas un līdzenumus. Zaļā vārna ligzdo koku dobumā, taču pati tā dobumu izkalt nevar, tādēļ ir atkarīga no melno dzilnu kaltajiem dobumiem un arī no cilvēku palīdzības, kas dāvā viņām putnu būrus.

Zaļās vārnas lidojums ir taisns un spēcīgs, melnās lidspalvas kontrastē ar spārna gaiši zilajām spalvām. Spārnojumā spēj strauji mainīt virzienu un pat apgriezties ap savu asi, tāpēc angļu valodā ieguvusi vārdu roller, latviski – "veltnītis".

Barības ziņā ļoti izvēlīga. Tā pārtiek tikai no lielajiem kukaiņiem, kurus noķer uz zemes vai lidojumā – pamatā barojas ar sienāžiem un vabolēm, taču ēd arī sliekas, spāres un kukaiņu kāpurus.

Pie mums putns uzturas tikai trešdaļu gada, jo pārziemot dodas pāri ekvatoram – galvenokārt uz Āfrikas savannām, veicot pat 10 000 kilometru garu ceļu. Savā ziemas mājā veido nelielus barus, kas kopīgi medī ne tikai kukaiņus, bet arī skorpionus, vardes, ķirzakas un pat mazus putniņus. No Āfrikas atlido maija pirmajā pusē, jūnijs ir olu perēšanas laiks. Parasti savā trešajā dzīves gadā viņas sāk ģimenes dzīvi un perē trīs līdz piecas olas dējumā.

Zaļo vārnu mazuļi Latvijā tiek gredzenoti ar dzeltenu gredzenu uz kreisās kājas un parasto metāla gredzenu uz labās. Aicinām putnu vērotājus pievērst īpašu uzmanību katrai redzētajai zaļajai vārnai; ja iespējams, ar teleskopa vai teleobjektīva palīdzību apskatīt un dokumentēt gredzenus uz putna kājām, un paziņot par to sastapšanu .


Ornitologs Edmunds Račinskis par pupuķi un zaļo vārnu – Garkalnes mežos gredzenojot krāšņos putnus.

Kamēr citur Latvijā zaļās vārnas jau pilnīgi izzudušas, tās vēl sekmīgi (ap 20-25 pāru ik gadu) turpina ligzdot Pierīgas mežos, pateicoties 1785 hektārus liela dabas lieguma Garkalnes meži izveidošanai un būru izlikšanai. Natura 2000 teritoriju sarakstā iekļautie Garkalnes meži 1785 ha platībā joprojām paliek lielākā un nozīmīgākā zaļo vārnu ligzdošanas vieta Baltijas valstīs.

Eiropas veltnīša resursu lapa Coracias.eu
• Bibliotēkās iespējams noskatīties filmu Kurš redzējis vārnu?


Kā sauc zaļo vārnu citās valodās?

afrikāņu: Europese Troupant
arābu: أبو زريق(الشقراق الأوروبي), الشقراق, العقعق (الزريقي), شقراق اوروبي
azerbaidzāņu: Adi göycəqarğa
baltkrievu: Сіні сіваграк
bulgāru: Синявица
katalāņu: Gaig blau
čehu: Mandelík hajní
velsiešu: Rholydd
dāņu: Ellekrage
vācu: Blauracke
grieķu: Χαλκοκουρούνα, Κράγκα
angļu: Blue Roller, Common Roller, Eurasian Roller, European Roller, Roller
esperanto: koracio
spāņu: Carraca, Carraca común, Carraca Europea
igauņu: Siniraag
basku: Gaig blau, Karraka
somu: Sininärhi
faroisu: Bláfjatla
franču: Rollier d'Europe
īru: Rollóir
skotu: Cuairsgean
galīsiešu: Gaig blau, Rolieiro
ebreju: כחל, כחל מצוי
horvātu: Zlatovrana
ungāru: Szalakóta
armēņu: [Nerkarar ], Ներկարար
islandiešu: Bláhrani
itāļu: Ghiandaia marina
japāņu: nishibuppousou
japāņu: ニシブッポウソウ
gruzīnu: ყაპყაპი
kazahu: Кєкқарга
kornišu: Rolyer
latīņu: Coracias garrulus
lietuviešu: Žalvarnė, Žalvarnis
latviešu: Zaļā vārna
maķedoniešu: Златоврана, Модра чавка, Модроврана
maltiešu: Farruġ
holandiešu: Scharrelaar
norvēģu: Blåråke
poļu: kraska, kraska (zwyczajna), Kraska zwyczajna, Zolna, Żołna
portugāļu: rolieiro, Rolieiro europeu, Rolieiro-comum
rumāņu: Curatscha blaua
krievu: Sizovoronka, Сизоворонка, Сизоворонка обыкновенная
slovāku: Krakl'a belasá, krakľa belasá
slovēņu: evropska zlatovranka, zlatovranka
šona: Gatawa
albāņu: Grifsha e detit
serbu: zlatovrana, Златоврана
sesotho: Letlereretlere-petaputsoa
zviedru: Blåkråka
svahilu: Kiogajivu wa Ulaya
setsvanu: Letlêrêtlêrê
turku: Gök Kuzgun, Gökkuzgun, Mavi Kuzgun, Yeşil Karga
tsonga: Vhevhe
ukraiņu: Сиворакша
ķīniešu: 蓝胸佛法僧
zulu: iFefe

Uz sākumu
Kontakti
Pasākumu plāns
Teritorijas plānojums
Būvvalde
Domes lēmumi
Saistošie dokumenti
Publiskie iepirkumi
Iesniegumi un veidlapas
Garkalnes Novada Vēstis
Foto galerija
Garkalnes Televīzija
Sludinājumi



Drīzumā

Ceturtdiena, 30. marts
Tikšanās ar jauno mediju mākslinieci Zandu Puči
Sestdiena, 1. aprīlis
Mazo Garkalnes novada dziedātāju konkurss "Garkalnes Cālis 2017"
Sestdiena, 8. aprīlis
Garkalnes novada deju kolektīvu atskaites koncerts