Aktualitātes
Jaunatnes telpā plāno
Foto galerija
Darbs ar jaunatni
Izglītība
Brīvprātīgais darbs
Jaunatnes ziņu arhīvs
Kur zvanīt ārkartas situācijās
Noderīgas interneta adreses







AKTUALITĀTES

Garkalnes novada jauniešu aptauja

Šobrīd mēs – Garkalnes novada dome, īstenojam Garkalnes novada 13 līdz 25 gadīgo jauniešu aptauju, lai noskaidrotu jauniešu vērtējumus par Garkalnes novadu kā dzīves, darba un brīvā laika pavadīšanas vietu. Vēlamies lūgt arī Tevi piedalīties šajā aptaujā un aizpildīt nelielu aptaujas anketu.

Šeit nav pareizu vai nepareizu atbilžu – mūs interesē tieši Tavs personīgais viedoklis un novērtējums! Ja uz kādu no jautājumiem nevari sniegt atbildi, atstāj to neatbildētu. Tomēr lūdzam Tevi censties aizpildīt anketu pēc iespējas pilnīgāk!

Mēs garantējam, ka Tavi sniegtie novērtējumi un viedokļi nebūs pieejami citiem jauniešiem, skolotājiem vai vecākiem. Tos apkopotā veidā izmantos tikai aptaujas veicēji, kuri veiks datu analīzi.

Anketas aizpildīšana aizņems ne vairāk kā 7-10 minūtes Tava laika!

Paldies Tev liels par anketai veltīto laiku!

Agnese Apse

Radošais sprādziens 2018


Jau pavisam drīz notiks tikšanās – “Radošais sprādziens 2018”, kurā satiksies jaunieši no visas Latvijas, kuri meklē izaicinājumus un grib kaut ko vairāk nekā ikdiena piedāvā! Jaunieši, kuri vēlas PAŠI lemt savā dzīvē, vēlas pilnveidot sevi, kuri grib satikt citus līdzīgi domājošus, kuri jūt, ka VARĒTU DARĪT lielas lietas! Lasīt vēl...

“Erasmus +” projekts Polijā


Šogad, sadarbībā ar Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūru, es, jaunatnes lietu speciāliste, no 20. līdz 24. novembrim biju dalībnieks starptautiskā projektā “INTERNATIONAL COOPERATION FOR NEWCOMER” programmā “Erasmus +” (“Erasmus +” jaunatne darbībā). Projekts noritēja Polijā, netālu no Varšavas, apdzīvotā vietā Konstancin–Jeziorna.

Bijām sešpadsmit dalībnieki no dažādam ES valstīm , kā arī no Kaukāza, Krievijas un Baltkrievijas. Mēs bijām divas personas, kuras pārstāvēja Latviju. Apmācības vadīja trīs treneri, katrs no savas valsts (Polija, Īrija un Nīderlande).

Projekta apmācības mērķis bija mudināt dalībniekus uzsākt starptautiska projekta īstenošanu programmā “Erasmus +”.

Sākumā apzinājām un iepazinām programmas “Erasmus +” un šī apmācību projekta mērķi un gaidāmos rezultātus. Katrs, stādoties priekšā pārējiem dalībniekiem, pastāstīja par savu saistību ar jaunatnes jomas starptautiskiem projektiem un pieredzi tajos. Mēs visi dalībnieki bijām “newcomers”, jo darbojušies un bijuši saistīti ar “Erasmus +” programmu esam tikai valsts vai vietējās pašvaldības mērogā.

Tad mēs apzinājām, kurš ir no jaunatnes organizācijas, kurš no publiskas institūcijas, “brīvprātīgais” vai jauniešu līderis, projektu vadītājs vai “kas cits”. Sadaloties darba grupās, strādājām pie projekta realizēšanas etapiem. Sākumā apzinājām, ko jaunieši grib un cik tādu ir, līdz projekta rezultāta atskaitei un projekta mērķa sasniegšanas izvērtēšanai.

Nākamās bija mācības par jaunatnes apmaiņas kvalitātes aspektiem. Aspekti tika skatīti trīs virzienos:
1. Starpkultūras izglītības apzināšana;
2. Jaunatnes piedalīšanās;
3. Sadarbības partneru izvēle (sadarbība, līdzdalība un kontaktu veidošana)

Liela nozīme ir jauniešu izglītības procesam un veidam - formāla, neformāla vai neoficiālā, un projekta realizēšanas iespējamiem riskiem un izaicinājumiem. Projekta laikam, ietvertajām metodēm, nosacījumiem un uzdevumiem ( piem. kā piesaistīt jauniešus). Viens no kvalitātes aspektiem ir projekta resursi - budžets un sadarbības veidi (piem.- interneta vietnes, kā facebook.com u.c.).

Sadaloties grupu darbā, notika apmācības par programmas formalitātēm un budžeta sadali. Nobeidzot apmācības, strādājām pie viena no projektu realizēšanas etapa - partnerība, un prezentējām savu potenciālo partnerību (projektu).

Šīs apmācības man deva lielu starptautisku pieredzi, zināšanas un jaunus starptautiskus kontaktus. Jaunieti, ja vēlies iesaistīties kādā projektā jeb būt aktīvs sabiedriskajā dzīvē, kā atbalsts ir jaunatnes telpa Garkalnē, Vidzemes šosejā 33b vai ieskaties facebook.com/garjaunatne un garkalne.lv/jaunatnei.

Agnese Apse,
jaunatnes lietu speciāliste

Erasmus+ mobilitāte pieejama arī jauniešiem ar ierobežotām iespējām

Jaunieši ar speciālām vajadzībām vai ierobežotām iespējām aicināti izmantot Erasmus+ mobilitātes iespējas, ko piedāvā jaunatnes jomas projekti un augstākās vai profesionālās izglītības iestādes. Lai apzinātu šķēršļus, kas līdz šim kavējis jauniešus ar speciālām vajadzībām vai ierobežotām iespējām aktīvāk izmantot Erasmus+ iespējas, šodien ES mājā notika Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizēta diskusija.

Kaut arī Erasmus+ programmas 30 gadu darbības laikā mobilitātes projektos īpaša uzmanība pievērsta tam, lai par to dalībniekiem vai īstenotājiem varētu kļūt ikviens jaunietis, neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa, kultūras atšķirībām, ekonomiskajiem, ģeogrāfiskajiem, politiskajiem vai sociālajiem šķēršļiem, kā arī izglītības grūtībām, joprojām jauniešu ar ierobežotām iespējām skaits, kuri izmanto Erasmus+ mobilitātes iespējas, ir salīdzinoši neliels.

VIAA apkopotā informācija liecina, ka kopumā katru gadu uz citām valstīm Erasmus+ studiju vai prakses mobilitātē dodas vairāk nekā 2500 studentu un audzēkņu no Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm. To vidū tikai retais ir ar speciālām vajadzībām, maznodrošinātā vai trūcīgā statusu un citām ierobežotām iespējām. Kopumā laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam tie ir 108 profesionālo skolu audzēkņi un augstskolu studenti, no kuriem 83 ir ar ierobežotām iespējām un 25 ar speciālām vajadzībām.

„Kopumā formālajā izglītībā jauniešu ar speciālām vajadzībām nav daudz, līdz ar to arī šādu Erasmus+ dalībnieku ir maz, tomēr kā pozitīvu tendenci var atzīmēt, ka pēdējo divu gadu laikā Erasmus+ mobilitātes iespējas ir izmantojuši trīs studenti ar speciālām vajadzībām. Augstākajā izglītībā tas ir liels sasniegums, jo iepriekšējos gados lielākā laika periodā iesaiste bija mazāka. Esam arī secinājuši, ka bieži vien sabiedrības attieksmes dēļ jaunieši savas speciālās vajadzības vai ierobežotās iespējas nevēlas afišēt un mēs par tām neuzzinām,” skaidro VIAA ES izglītības programmu departamenta direktore Dārta Darbiņa.

JSPA apkopotie dati liecina, ka Erasmus+ jaunatnes jomas projektos laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam kopumā iesaistījušies 14 681 jaunietis, no kuriem 3236 jaunieši ar ierobežotām iespējām. Līdzīgi kā Erasmus+ studiju un prakses mobilitātē, arī Erasmus+ jaunatnes jomas projektos iesaistās salīdzinoši neliels skaits jauniešu ar speciālām vajadzībām.

Vides pieejamība, jaunieša vecāku bailes, paša jaunieša bailes uzdrošināties, kā arī līdzīgas pieredzes apmaiņas trūkums diskusijas laikā izskanēja kā biežākie šķēršļi izmēģināt Erasmus+ iespējas. "Kopumā Erasmus+ programmā visas durvis ir vaļā - piesakies un brauc, bet daudz ko nosaka vides pieejamība un atsaucība uzņemošajā organizācijā, kā arī paša jaunieša spēja nodefinēt un pieprasīt nepieciešamo atbalstu," pieredzē dalās Sintija Bērziņa, Rīgas Stradiņa universitātes maģistra programmas studente. "Man pašai Erasmus+ praksē izdevās aizbraukt ar trešo reizi. Pirmoreiz neizdevās atrast piemērotu uzņemošo organizāciju ārvalstīs, otrreiz atradu prakses vietu, bet neizdevās sameklēt piemērotu dzīvesvietu, kas ir liels izaicinājums cilvēkam ar kustību traucējumiem. Trešajā reizē viss izdevās, jo izmantoju savu kontaktu loku - pati atradu atsaucīgu prakses vietu, kas parūpējās arī par man piemērotu dzīvesvietu. Biju Erasmus+ praksē Koņinā, Polijā, kas bija īsta ratiņnieku paradīze."

„Nereti gadās, ka, stāstot par papildu iespējām, kas pieejamas jauniešiem ar ierobežotām iespējām, jaunietis pazūd no organizācijas redzesloka. Tādēļ mēs biedrībā Radi Vidi Pats uzskatām, ka katrs jaunietis ir personība un tā pret viņiem arī izturamies,” diskusijas laikā pieredzē dalās Staņislavs Babins, biedrības Radi Vidi Pats projektu vadītājs. Viņš min arī to, ka jauniešiem grūti noticēt, ka tieši viņi varētu kļūt par programmas Erasmus+ dalībniekiem un izmantot piedāvātās iespējas. „Uzzinot par Erasmus+ iespējām un veidiem, kā programmā iesaistīties, tas izklausās kā pasakā – pārāk neticami. Bet, atmetot aizspriedumus un neticību sev, iespēju durvis atveras,” tā S. Babins.

Lai programma Erasmus+ kļūtu atvērtāka un tajā iesaistītos arvien vairāk jauniešu ar ierobežotām iespējām diskusijas dalībnieki iesaka organizācijām sadarboties, vairāk informēt par mobilitātes iespējām, rīkot pieredzes apmaiņas vakarus jauniešiem ar ierobežotām iespējām, bet pašiem jauniešiem vispirms doties pieredzes apmaiņā tepat Latvijā un tikai tad ārpus valsts.

Programma Erasmus+ paredz papildu atbalsta iespējas. Studenti un profesionālo skolu audzēkņi ar speciālām vajadzībām Erasmus+ mobilitātē var saņemt finansējumu pavadošajai personai, speciāli aprīkotas dzīvesvietas īrei vai cita veida atbalstu. Savukārt studenti ar maznodrošinātā vai trūcīgā statusu studiju mobilitātē var saņemt lielāku Erasmus+ ikmēneša stipendiju - papildu 100 eiro. Arī Erasmus+ jaunatnes jomas projektos var saņemt finansējumu jaunieša ar ierobežotām iespējām atbalstam, piemēram, surdotulkam, asistentam un citām tehniskām vajadzībām.

Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas Erasmus+ īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā Erasmus+. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+.

Kintija Bulava

Jauniešu garantijas ziemas uzņemšanā aicina bez maksas apgūt 65 profesijas

Sākusies Jauniešu garantijas ziemas uzņemšana, kurā jaunieši var pieteikties apgūt profesiju īsā laikā un bez maksas. 2018. gada sākumā mācības 65 darba tirgū pieprasītās profesijās piedāvā uzsākt 24 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā. 39 profesijās mācības notiek pusotru gadu un pieteikšanās rit līdz 12. janvārim, savukārt 26 profesijās mācības ilgst gadu un tajās dokumentus var iesniegt līdz 23. februārim.

Gan nestrādājošiem, gan strādājošiem jauniešiem
Šī gada vasarā apstiprināja izmaiņas Jauniešu garantijas uzņemšanas noteikumos. Tās paredz, ka programmā var pieteikties nestrādājoši jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem. Jaunieši var būt reģistrējušies arī Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētāji vai bezdarbnieki un vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu. Mācībām var pieteikties arī strādājoši vai pašnodarbināti jaunieši, taču tikai tad, ja ir vecumā no 17 līdz 24 gadiem, kā arī var savienot darbu ar mācībām. Šie jaunieši var atrasties arī bērna kopšanas atvaļinājumā, ja bērna kopšanu var savienot ar profesijas apguvi.

Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas projektā notiek kopš 2014. gada, un šajā laikā profesiju ieguvuši jau gandrīz 6000 absolventu. Programmā visvairāk absolventu ir tādās profesijās kā pavārs, lietvedis, frizieris, grāmatvedis, konditors, apdares darbu strādnieks, lauku īpašumu apsaimniekotājs, lokmetinātājs, restorānu pakalpojumu speciālists un SPA speciālists.

“Jauniešu garantijas profesijas un tajā plānoto uzņemto audzēkņu skaitu katru gadu izvēlamies sadarbībā ar darba devējiem – Latvijas Darba devēju konfederācijas Nozaru ekspertu padomēm, kas ļauj sekot līdzi tendencēm darba tirgū. Regulāra sadarbība ar darba devējiem un vairāk nekā trīs mēnešus ilga prakse mācību laikā palīdz jauniešiem atrast darbu. Mūsu veiktās absolventu aptaujas liecina, ka pusgadu pēc izlaiduma ap 70% jauniešu strādā, un puse no viņiem - apgūtajā profesijā,” stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane.

Iespēja strādāt Latvijā sev piemērotā profesijā
Ziemas uzņemšana var būt iespēja tiem jauniešiem, kuri pēc darba ārvalstīs rudenī atgriezušies Latvijā. Pērn novembrī Linda Mullere no Ogres bija viņu vidū, bet jau februārī Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā uzsāka mācības friziera profesijā, piepildot bērnības sapni. “Laiks paskrēja ātri - vairāku mēnešu garumā līdz praksei apguvu teoriju, un divas reizes nedēļā praktiskajās nodarbībās soli pa solim profesionālos knifus. Pasniedzēji bija sava aroda meistari no dažādiem friziersaloniem,” stāsta Linda, kurai vēlāk piedāvāja darbu prakses vietā, bet tagad viņa strādā salonā Kolonna Jūrmalā.

Līdzīga pieredze ir liepājniekam Stepanam Sotskovam, kurš jau sen vēlējās darbu ārpus biroja. Viņš Liepājas Valsts tehnikumā apguva kuģa pavāra profesiju. “Patīkami pārsteidza mācību vide - tehnikumā bija plaši izremontētas telpas, moderna virtuve un viss nepieciešamais nodrošinājums mācībām,” atceras liepājnieks, kurš mērķtiecīgi pats atrada praksi uz TALLINK kruīza kuģa, kas kursē uz Stokholmu. Veiksmīgi sevi pierādot, viņš ieguva vakanto pavāra darba vietu kuģa bārā. Stepans joprojām dzīvo Liepājā, taču strādā starptautiskā vidē, un viņa lielākais izaicinājums ir pagatavot ēdienu, kas vienlīdz labi garšo vairāk nekā 200 dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem, kas ceļo ar kuģi.

Mācību sākums - 2018. janvārī vai februārī
Lai pieteiktos apgūt kādu no Jauniešu garantijas profesijām, jaunietim nepieciešama pamatskolas, vidusskolas vai vidējā profesionālā izglītība. Pieteikties mācībām var arī vakarskolu audzēkņi un ikviens, kurš iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmā augstskolā.

Mācības Jauniešu garantijā ļauj saņemt stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja jaunietis ir sekmīgs, kā arī nepieciešamos mācību līdzekļus, bezmaksas vietu dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pakalpojumus. Savukārt kvalifikācijas prakses laikā jauniešiem apmaksā ceļa izdevumus un naktsmītni, ja nepieciešams.

Mācības pusotru gadu ilgajās programmās sāksies 15. janvārī, savukārt gadu ilgajās programmās - 26. februārī. Ar visām Jauniešu garantijas profesijām, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties VIAA mājaslapā: www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.

Projekta Jauniešu garantija aktivitāti “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijasietvaros” finansē ar Eiropas Savienības Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta.

Jaunatnes aktivitāšu ziņas Nr. 2

Jaunatnes telpā šā gada 19. augustā notika interaktīvas nodarbības bērniem un jauniešiem par vispārizglītojošām meža tēmām. Tika vairāk uzzināts par ķērpjiem un kokiem un to izmantošanu ražošanā un dzīvē. Daudz kas praktisks notika tieši pārgājienā pa mežu. Nodarbības notika sadarbojoties ar meža konsultāciju pakalpojumu centra apmācības centru “Pakalnieši”, precīzāk Danutu Kiopu, “Garkalnes Dienas centru” un jaunatnes lietu speciālisti. Lasīt vēl...

“3+ Ģimenes kartes” turpmāk izsniegs arī daudzbērnu ģimeņu bērniem un jauniešiem


“3+ Ģimenes kartes” turpmāk izsniegs arī bērniem un jauniešiem, kas mācās. To nosaka šodien Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi noteikumos „Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"".

Turpmāk vecākam būs tiesības lūgt minēto karti piešķirt arī bērniem, kuri ir sasnieguši septiņu gadu vecumu un pilngadīgajām personām, kas turpina iegūt izglītību, bet vēl nav sasnieguši 24 gadu vecumu. Vienlaikus noteikts, ka bērns, lietojot "3+ Ģimenes karti", personu apliecinoša dokumenta vietā var uzrādīt skolēna apliecību. Kartes izsniedz Sabiedrības integrācijas fonds.

Papildināti arī “3+ Ģimenes kartes” piešķiršanas kritēriji. Lai aizsargātu bērna tiesības un veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu – bērna nodrošināšanu ar uzturlīdzekļiem, noteikts, ka turpmāk būs jāpārbauda, vai vecāki nav reģistrēti kā parādnieki Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas parādnieku reģistrā. Ja vecāks ir reģistrēts kā parādnieks, tad kartes izsniegšana tiek atteikta. Izņēmums ir tad, ja vecāks ir cilvēks ar invaliditāti vai pārejošas darbnespējas gadījumos, kā arī tad, ja parādnieks ir noslēdzis vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu par uzturlīdzekļu maksājumus veikšanas kārību un šo vienošanos pilda.

Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte” ir valsts veidota atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm, kas reizē kalpo arī kā apliecinošs dokuments tam, ka ģimenē aug trīs un vairāk bērni vecumā līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgas personas līdz 24 gadiem, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Šīs kartes īpašniekiem ir iespēja saņemt dažādas atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā valsts, pašvaldību iestādes un privātie uzņēmumi Latvijā.

Titulu “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2018” izcīna Madonas novads


12. augustā, Liepājā – Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2017 – Liepājas pašvaldība sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju rīkoja Starptautiskās Jaunatnes dienas svinības. Pasākuma ietvaros tika paziņots konkursa “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2018” uzvarētājs – Madonas novads, kas savu titulu izcīnīja sīvā konkurencē ar Rīgu un Daugavpili.

“Jau trešo gadu konkurss ir lieliska iespēja pašvaldībām izvērtēt padarīto jaunatnes jomā, lepoties ar saviem jauniešiem, izvirzīt jaunus izaicinājumus. Ir prieks, ka darbs ar jaunatni attīstītās un pašvaldības strādā, lai veidotu jauniešu izaugsmei pievilcīgu vidi. Un vēl jo lielāks prieks par jauniešiem, kuri gatavi darboties, rīkoties, atbalstīt un arī uzņemties atbildību, lai mēs visi kopā un katrs viens varētu būt lepni – lepni par savu pilsētu, par savu valsti, par paveikto un par sapņiem izdarīt vēl vairāk, tepat – savā zemē. 2018. gads iezīmēs Latvijas simtgadi – laiku, kad ne tikai svarīgi apzināties un svinēt sasniegto, bet vēl jo svarīgāk veidot ieceres nākamiem 100 gadiem un gribās ticēt un novēlēt aktīvu jauniešu līdzdalību savas valsts nākotnes noteikšanā.” savā uzrunā minēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.

Starptautiskās jaunatnes dienas ietvaros, Liepājā, dalībniekus pulcēja arī citi pasākumi – Latvijas jauniešu festivāls un “Ghetto football” turnīrs. Dienas gaitā visi interesenti varēja piedalīties radošajās darbnīcās, sporta spēlēs, konkursos, kā arī apmeklēt koncertus un pārējās pasākuma programmā iekļautās aktivitātes.

Konkursu “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2018” organizēja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Jaunatnes padomi un nodibinājumu “Baltijas Reģionālais fonds”.

Liepājā starptautiskās jaunatnes dienas svinībās no Garkalnes novada bija trīs pārstāves, kuras piedalījās pasākuma aktivitātēs un iepazinās ar citiem jauniešiem no Latvijas.

Jaunatnes lietu speciāliste Agnese Apse

Atskats uz Strukturētā dialoga VI cikla atklāšanas konferenci


25. jūlijā Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2017 – Liepājā – notika Strukturētā dialoga VI cikla atklāšanas konference, kuru rīkoja Latvijas Jaunatnes padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Liepājas pilsētas domi. Konferencē, vienojot vairāk kā 60 dalībniekus, iepazīstināja ar Strukturētā dialoga norisēm Latvijā un Eiropā, kā arī veicināja diskusijas par Strukturētā dialoga VI cikla tēmu – “Jaunieši Eiropā: kas tālāk?”.

Konferenci atklāja Latvijas Jaunatnes padomes prezidenta un Strukturētā dialoga Nacionālās darba grupas vadītāja Emīla Anškena un Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Ansiņa uzrunas. Dalībnieki uzzināja par Strukturētā dialoga nozīmi un būtību, ka arī plānotajām VI cikla norisēm Latvijā un Eiropā. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Alma Brinkmane pastāstīja par Jaunatnes politikas stratēģiju Eiropas Savienībā un Latvijā. Konferences otrā daļā dalībnieki pievērsās Latvijas jaunatnes jomas prioritāšu apzināšanai, kuras kļūs par pamatu Latvijas delegātu pozīcijai Eiropas Jauniešu konferencē, kas notiks Tallinā šī gada oktobrī.

Līdzās jauniešiem no dažādām Latvijas pašvaldībām un jaunatnes nozares speciālistiem konferencē strādāja arī Eiropas Latviešu apvienības kongresa Jauniešu sesijas dalībnieki – diasporas jaunieši, kas dzīvo un mācās ārzemēs. Pēc konferences noslēgšanas visiem interesentiem bija iespēja doties uz Latvijas un diasporas jauniešu tikšanos, kas notika Liepājas Jauniešu mājā.

Paldies par sadarbību Izglītības un zinātnes ministrijai, Liepājas pilsētas domei, Liepājas jauniešu mājai un Eiropas Latviešu apvienībai. Lasīt vēl...

Jaunieši apmeklē Skrundas RLS militāro pilsētiņu “Skrunda-1”


Foto galerija: Skrundas RLS militārā pilsētiņa “Skrunda-1”

Katram ģimenes vēsturē ir atstātas neizdzēšamas dzīves likteņa “pēdas” komunistiskās padomju varas Latvijas okupācija 1940. gada 17. jūnijā un genocīds pret Latvijas tautu, kuru piemin 14. jūnijā.

Lai šo pieminētu un veicinātu pašvaldības izglītības iestāžu jauniešu sadarbību ar skolu pašpārvaldēm, 14. jūnijā devāmies uz Skrundas RLS militāro pilsētiņu “Skrunda-1”. Pilsētu joprojām izmanto mūsu valsts militārās apmācības vajadzībām,… kas interesanti salīdzināšanai vien.

Gida pavadībā izstaigājot un iepazīstoties ar pilsētiņas vēsturi un tās notikumiem, jauniešiem bija iespēja uzzināt ko iepriekš nezināmu, … par sajūtām un nespēju, par cilvēka bezvērtību un lomu sabiedrībā, dzīvojot citas valsts varas pakļautībā un dzīvībai nāvējoši kaitīgos apstākļos, kas dara Latvijas brīvības “atmodu” smagāku.

Jaunatnes lietu speciāliste Agnese Apse

Bērnu un pusaudžu nodarbināšana vasarā – kas jāņem vērā?

Valsts darba inspekcija (VDI) vēlas vērst uzmanību drošai bērnu un pusaudžu nodarbināšanai vasaras brīvlaikā. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas. Lasīt vēl...

Skaņas, telpas mijiedarbība un dzimtā puse mākslā – Zanda Puče


Zanda Puče pabeigusi Mākslas akadēmiju 2016. gadā, (M.G.) Latvijas Grafikas mākslas fakultātē; no 2015 - ISSP Fotogrāfu skola; no 2014 – pabeidz Liepājas Universitāti kā jaunā mediju māksliniece (B.G). Viņai interesē zīmēšana, printmeikings, digitālās grafikas, fotogrāfijas, video un instalācijas. Viņa meklē jaunus izpausmes veidus un iespējas. Izprotot mūsdienu grafiskā dizaina estētiku, viņa veic sagatavošanās darbus, gatavojoties drukāšanai. Zandai interesē apvienot dažādus materiālus (fotogrāfijas, objekti, teksts), mākslas mijiedarbība ar vidi: iekštelpa un āra telpa. Viņa zina grafiskā dizaina galvenos principus, kuras tad arī izmanto savā radošajā darbībā.

Mūs viņa iepazīstināja ar saviem projektiem un darbiem 30. marta vakarā Garkalnes novada jaunatnes telpā: Mākslas ceļojums Ex-libri; Zemes skaņas; Olga; Mūsu mājas stāsti; Senā laiva; Melnā istaba; “PAR”, MEDĪBAS.

Zanda ir jauniete, kura skolniekiem Garkalnes skolā pasniedz foto un video mākslas pulciņu. Zandai ar skolniekiem Garkalnes skolā ir jauks video darbs “Mazais Princis” ar skolēnu taisītam lellēm. Trīs lietas, kas man nāk prātā ko teikt par pasākumu un Zandu ir: no skaņām izveidot vizuālu mākslas darbu, senu video apkopošana mākslinieciskā video klipā un ar mīlestību savas dzimtās puses popularizēšana. Pasākuma beigās piedalījāmies Zandas (mūzikas) videoklipa pirmizrādē.

Sīkāka informācija par jauno mākslinieci ir viņas mājas lapā.

Agnese Apse

Par pasākumu “BOBS Garkalnē”


2017. gada 22. marta vakarā Garkalnes sabiedriskā centra Garkalnes novada jaunatnes telpā viesojās ceļotājs Kārlis Bardelis.

“BOB” ir stāsts par ceļojumiem un piedzīvojumiem. Tā ir dzīve un dvēsele, … katrs kalns un okeāns gaida draudzīgu apciemojumu. Tas galvenokārt ir stāsts par robežām, par mūsu mijiedarbību tajās. Ar sirdi un dvēseli, Kārlis Bardelis ir šīs kopienas projektu vadītājs.

28 gadu vecumā viņš saprata, ka kalnos pabūt tikai pāris reizes gadā ir vienkārši nepietiekami, tāpēc viņš sāka dzīvi ar piedzīvojumiem un brīvību, izplatot un piesaistot citus iedvesmotos projektā “BOB”. Katrs piedzīvojums ir savādāks, bet visiem BOBA komandas locekļiem ir viena kopīga iezīme - vēlme kustēties un īsta mīlestību uz piedzīvojumiem.

Kārlis pastāstīja, ka viņam viss sākās ar patiku skrituļot lielus attālumus. Tad iniciatīva doties ar riteņiem uz Sočiem Ukrainā. Bet tas tikai tādam sākumam, jo galvenais stāsts bija par došanos no Āfrikas kontinenta uz Dienvidamerikas kontinentu, konkrētāk - Brazīliju, nemotorizētā laivā pāri Atlantijas okeānam. Šim projektam bija daudz atbalstītāji un palīdzības sniedzēji ceļojumā. Kā Kārlis teica: ”Braucām, lai gūtu prieku par piedzīvojumiem, …nebija mērķis pārbaudīt sevi grūtībās, nejautājām - vai spējam tās pārvarēt. Galvenais, ka pašiem tas viss sagādā prieku.”. “BOB” esot padomā nākamais ceļojums jeb “piedzīvojumu stāsts”. Man sakāms- Pasaule pieder tiem, kas ir mērķtiecīgi.

Beigās pie kafijas galda bija jautājumi un diskusijas. Novēlēsim Kārlim un viņa komandas locekļiem - LAI PRIEKS PIEDZĪVOJUMOS UN,… LAI VEICAS.

Agnese Apse

Garkalnes jaunieši Liepajā


No 2017. gada 8. marta līdz 10. martam Liepājas Valsts tehnikumā notika “STRUKTURĒTĀ DIALOGA” V cikla noslēguma konference “Gatavi dzīvei, gatavi sabiedrībai”. Pasākums tika organizēts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Jauniešu galvaspilsētu 2017- Liepājas pilsētas domi. No Garkalnes novada konferencē un Latvijas Jauniešu galvaspilsētas – 2017. svinīgā atklāšanā kopā ar citiem Latvijas jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem piedalījās Garkalnes novada jaunatnes lietu speciāliste Agnese Apse un trīs Garkalnes ciema jaunieši – Madara Zakerničnaja, Liene Kamergrauze un Dāvis Lapiņš.



Konferences debatēs un sesijās tika apspriestas tēmas par darbu ar jaunatni un kritisko domāšanu 21. gadsimtā (nepieciešamība vai luksusa prece?). Darbs notika divās sesijās – jaunatnes darbinieku, jaunatnes lietu speciālistu sesija un jauniešu sesija. Pēc tam prezentācijas un vienošanās par kopīgām prioritātēm. Atvērtā sarunu telpā dalībnieki sagatavoja konferences rezolūciju. Latvijas Jauniešu galvaspilsētas 2017 atklāšanas pasākums notika “Blue Shock Race” Liepājas Kartingu Hallē, kurā uzstājās ielu vingrotāji un dejotāji ar mūsdienīgu deju sniegumu. Atklāšanas pasākuma nobeigumā uzstājās grupa “CARNIVAL YOUTH”. Varēja darboties dažādās darbnīcās un aktivitātēs.


Nākošajā dienā mūs iepazīstināja ar Liepāju – bijām vizītē Liepājas Jauniešu Mājā. Biedrība “Karostas Kids” vadīja pārgājienu Liepājas Karostā. Konferences kopsavilkumā bija video sveiciens jaunatnes politikas veidotājiem un sastādīta konferences dalībnieku rezolūcija. Pateicās “STRUKTURĒTĀ DIALOGA” V cikla lieldraugiem un konferences dalībniekiem. Konferences noslēgumā informēja par jauniešu līdzdalības pasākumiem un finanšu avotiem jaunatnes jomā Latvijā un Eiropā 2017.-2018.gadā.

Jaunatnes lietu
speciāliste Agnese Apse


Izspēlē interneta spēli “Tu - Eiropas Parlamenta deputāts?!”


Eiropas Parlamenta Informācijas birojs (EPIB) Latvijā izstrādājis interneta spēli “Tu - Eiropas Parlamenta deputāts?!”, kas visiem interesentiem pieejama vietnē zini.europarl.lv. Mērķis - ar tematisku jautājumu palīdzību noskaidrot, par kuru jomu cilvēks “deg”, un rezultātā parādīt, kuri Latvijas eiroparlamentārieši atbildīgajās Eiropas Parlamenta komitejās strādā ar šiem jautājumiem un attiecīgi pieņem Eiropas likumus.

Jelgavas starptautiskais ledus skulptūru festivāls


10. februārī neliela jauniešu kompānija ar jauniešu lietu speciālisti Agnesi Apsi devās uz Jelgavas ledus skulptūru festivālu. Jaunieši redzēja dažādas mazas skulptūras, bet pie lielajām skulptūrām bija grūti tikt un tās ieraudzīt, jo bija ļoti daudz cilvēku. Jaunieši skatījās un klausījās arī ļoti interesantu apbalvošanu un koncertu, kurā uzstājās Roberto Meloni un deju grupa, kura bija pārģērbusies par krāšņiem karnevāla dalībniekiem. Kad jauniešiem palika auksti, viņi varēja pasildīties pie ugunskura. Vakarā, ap pulksten 21:00 varēja skatīties salūtu.

Liene Kamergrauze,
Dāvis Lapiņš

Aizvadīts gada jaudīgākais pateicības pasākums jaunatnes jomā


9.decembrī Jelgavas tehnikumā notika konkursu “Labākais darbā ar jaunatni 2016” un “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2017” apbalvošanas ceremonija. “Šodien 13 nominācijās mēs godināsim tos labākos, bet ceru, ka laureāti pie sasniegtā neapstāsies. Savukārt tie, kuriem šoreiz līdz balvai varbūt nedaudz pietrūka, nesatraucieties, tā jūs gaida nākamajā reizē”, atklājot pasākumu uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. K.Šadurskis teica viedus vārdus, kas spilgti raksturo darbu ar jaunatni: “No vienas puses es apskaužu zālē sēdošos jaunatnes jomas darbiniekus, jo tas ir radošs un interesants darbs. No otras puses - tikai retais apzinās cik lielu atbildības nastu šis darbs nes sev līdzi”. Latvijas Jaunatnes padome jūtas gandarīti, ka varēja līdzdarboties šī grandiozā pasākuma rīkošanā, jo labu vārdu cilvēkiem, kuri ir to pelnījuši, nemēdz būt par daudz. Lasīt vēl...

Eiropas Solidaritātes korpuss un iespējas jauniešiem

Daudzi Eiropas jaunieši ir gatavi stāties brīvprātīgajos vai cēlas lietas labā strādāt projektos, kur ar viņu palīdzību iespējams ko mainīt, un izrādīt solidaritāti ar tiem, kam neklājas tik labi. Taču atrast īsto iespēju var nebūt viegli. Tam radīts Eiropas Solidaritātes korpuss! Lasīt vēl...

“Latvijas nedēļa” Garkalnes novada jaunatnes telpā


Foto galerija: “Latvijas nedēļa” Garkalnes novada jaunatnes telpā

Garkalnes novada jaunatnes telpā no 8. līdz 12. novembrim notika “Latvijas nedēļa”. Tās ietvaros, 10. novembrī tika svinēta Mārtiņdiena, bet 12. novembrī svinēta Lāčplēša diena un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena.

Svinīgā atmosfērā tika kurināts ugunskurs. Iededzinātas sveces apspīdēja tiltiņu pie telpas ēkas. Jaunieši minēja Latviešu tautas mīklas un uzzināja atbildes uz tematiskajiem jautājumiem par Latviju un Rīgu. Starp tematisko videoierakstu skatīšanos, tika uzzināts labākais novusa spēlētājs.

Apmeklēt Jaunatnes telpu ir aicināts ikviens, un ikvienu ari sveicu mūsu Latvijai nozīmīgajos svētkos. Novembra pelēcīgumā, es ceru, ka sveces vai ugunskura liesma Jums deva gaišumu un košumu svētku mēnesī.

Jaunatnes lietu speciāliste Agnese Apse

Pieredze ir tas, ko mums nevar atņemt neviens


29.-30. septembrī Jelgavā un Jelgavas novadā norisinājās pieredzes apmaiņas seminārs jaunatnes lietu speciālistiem. Pieteikties dalībai seminārā bija aicināti tie jaunatnes lietu speciālisti, kuri darbu pašvaldībā jaunatnes jomā uzsākuši pēdējo trīs gadu laikā (2014-2016). Seminārs sniedza iespēju iegūt jaunas zināšanas par stratēģijas izveidi vietējā (pašvaldības) līmenī, sekmēt jaunatnes lietu speciālistu ikdienas darbu, efektivitāti un darbošanās metodes, kā arī ļāva apzināt labās prakses piemērus darbam ar jaunatni Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2016 – Jelgavā.

Seminārā piedalījās vairāk kā 30 dalībnieki (no Aizputes novada, Alūksnes novada, Baltinavas novada, Bauskas novada, Brocēnu novada, Daugavpils pilsētas, Durbes novada, Garkalnes novada, Gulbenes novada, Iecavas novada, Jaunjelgavas novada, Jelgavas pilsētas, Jēkabpils novada, Kuldīgas novada, Limbažu novada, Ludzas novada, Madonas novada, Pārgaujas novada, Salacgrīvas novada, Salas novada, Stopiņu novada, Vārkavas novada pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrijas un biedrības “Latvijas Jaunatnes padome”) un kā lielāko vērtību viņi atzina kopā būšanu, iespēju ārpus ierastās darba vides pārrunāt ar līdzīgi domājošiem dažādus ar jaunatnes darba attīstību pašvaldībās saistītus jautājumus. Paldies Dinozauriem – pieredzes bagātākiem jaunatnes lietu speciālistiem no Dobeles, Ozolnieku un Saldus novadiem, kas rada iespēju viesoties pie semināra dalībniekiem un dalīties ar savu pieredzi.

Pasākumu organizēja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi un biedrību “Latvijas Jaunatnes padome” Jaunatnes politikas valsts programmas 2016. gadam ietvaros.

Vairāk informāciju par semināru, tajā rādītās prezentācijas un citus noderīgus informatīvos materiālus darbam ar jaunatni meklē šeit.

Iniciatīva "Stay Bright"


Rudens un ziema ir tumšais periods ne tikai gadā, bet arī satiksmes negadījumu statistikā. Oktobrī, novembrī un decembrī uz Latvijas ceļiem notiek tikpat daudz satiksmes negadījumu kā pārējos deviņos gada mēnešos. Vairumā gadījumu tie saistīti ar vismazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem – kājāmgājējiem un riteņbraucējiem. Nereti, tie ir tieši bērni un jaunieši.

Tādēļ Latvijas Automoto biedrība (LAMB) sadarbībā ar Starptautisko automobiļu federāciju (FIA) īsteno starptautisko iniciatīvu Stay Bright. Šīs iniciatīvas mērķis ir informēt bērnus un jauniešus par ceļu satiksmes ētiku un atstarojošo elementu nozīmi, īpaši gada tumšajos mēnešos.

Latvijā šī iniciatīva tiks īstenota kā digitālā tūre, kur jaunieši izmantojot viedtālruņus vai datorus varēs iejusties gājēja vai riteņbraucēja lomā un pieņemt lēmumus, kas virtuālajā vidē ietekmēs satiksmes un viņu pašu drošību. Lai risinājums uzrunātu pēc iespējas vairāk jauniešu, digitālās tūres izstrādei piesaistīta Latvijā radītā aplikācija Overly. Savukārt, ja viedtālrunī vēl nav Overly, digitālājā tūrē var piedalīties arī vienkārši ienākot www.staybright.lv (Ieteicams no viedtālruņa).

Mudina jauniešus pieteikties bezmaksas mācībām profesijas apguvei

Lai informētu jauniešus par mācību iespējām programmā Jauniešu garantija, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) uzsāk informatīvo kampaņu “Tavas dzīves plāns mācībām arJauniešu garantiju”. Kampaņa līdz pat augusta beigām mudinās 17–29 gadus vecus jauniešus pievienoties Jauniešu garantijai, piesakoties bezmaksas mācībām profesionālās izglītības iestādēs, kurās salīdzinoši īsā laikā var iegūt kvalifikāciju kādā no 100 profesijām. Lasīt vēl...

Ghetto Games festivāls Ventspilī

Garkalnes jaunieši šā gada 30. jūlijā devās uz Ventspili, lai apmeklētu un piedalītos Baltijas vērienīgā ielu kultūras un ekstrēmo sporta veidu festivālā “Ghetto Games festivāls Ventspilī”. Pasākumā bija sacensības ielu basketbolā, ielu florbolā, ielu futbolā, ielu dejās, ielu vingrošanā, veikbordā, BMX frīstailā, armvreslingā un citās aktivitātēs. Jauniešiem pasākums ļoti patika, nevēlējās pat doties atpakaļ mājās. Lasīt vēl...

“Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu 3. konkursā pieejami 796 817, 52 eiro

Izvērtējot 2016. gada pirmajos divos projektu konkursos iesniegto projektu kvalitāti un atbilstību programmas “Erasmus+” vadlīnijām, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ir apstiprinājusi 88 jaunatnes jomas projektus, piešķirot finansējumu teju 2 miljonu eiro (1 909 589, 48 eiro) apmērā. Lasīt vēl...

Garkalnes Lieldienas


Mēs visi šogad 27. martā teicām - PRIECĪGAS LIELDIENAS. Arī Garkalnes Sabiedriskā centra (Garkalnē, Vidzemes šosejā 33b), pasākumā „LIELDIENAS GARKALNĒ”, mazāks, jaunāks vai vecāks vēlēja viens otram PRIECĪGAS LIELDIENAS!

Jaunatnes telpā varēja sastapt zaķi. Kādam vienā rokā bija tējas glāze, bet otra - pie īsta, lēkājoša zaķa (truša). Cik Jums Lieldienās bija krāsotu olu, jo daži olu ripināšanā dabūja vēl pa olai? Pagalmā varēja „asināt” prātu, minēt mīklas un paražas par Lieldienām. Apmeklētāji zināja visas atbildes. Laika apstākļi mūs loloja, bija pavasarīgi saulains un silts. Ēka pēc ziemas ieguva svaigu, možu un enerģijas pilno pavasara gaisu.

Apmeklētāji un pieaicinātie folkloristi no kopas „Silavoti” gāja rotaļās, dziedot par sauli, pūpoliem, dabu, svētkiem un Lieldienu paražām. Viens otru izšūpojām.

Tiekamies jau drīz nākamajos Garkalnes Sabiedriskā centra pasākumos un aktivitātēs.

Agnese Apse

Fotogrāfijas

Atpakaļ uz skolu un uzzini par darba un karjeras iespējām ES iestādēs


Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas „Atpakaļ uz skolu 2016” ietvaros, EK pārstāvis no Briseles Uldis Šalajevs š.g 19.martā uzsāka bezmaksas vieslekciju tūri, kas notika dažādās Latvijas pilsētās laikā no 19. līdz 23. martam. Lekcijas tika organizētas ar mērķi informēt par darba un prakses iespējām Eiropas Savienības (ES) iestādēs, ES ierēdņu atlases testiem darbam ES iestādēs un programmas Erasmus+ piedāvātajām iespējām. Dažu lekciju laikā arī izspēlēja spēli par lēmumu pieņemšanu ES institūcijās. Pēdējā vieslekcija notika Ludzā 23. martā. Pirmais Ulda Šalajeva seminārs notika š.g. 19. martā plkst. 10.00 Rīgā (ES mājā), savukārt pēcpusdienā - Garkalnē. Lasīt vēl...


Jauniešu garantijas pasākumi

Jauniešu garantijas pasākumu mērķis ir sekmēt jauniešu bezdarbnieku (turpmāk – jaunieši) pāreju uz nodarbinātību, jo īpaši īstenojot darba tirgus prasībām atbilstošu prasmju un iemaņu paaugstināšanas pasākumus un praktiskas pieredzes iegūšanu darbavietā. Lasīt vēl...