Vai Garkalnē turpināsim tradīciju – Lieldienas svinēšanu?
 Ceturtdiena, 2017. gada 20. aprīlis • 400
    


Foto galerija: Lieldienas Garkalnē

Lieldienas šogad ir nosvinētas Garkalnes novada trīs ciematos, bet es gribēju jums vairāk pieminēt Lieldienu svinēšanu Garkalnes ciematā. Katram ir ko atcerēties pēc Lieldienas pasākuma 16. aprīlī Garkalnē, Vidzemes šosejā 33B, kur atrodas novada bibliotēka, Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba un telpa novada jauniešiem.

Apdomājot to, ko rakstīt šajā rakstā, sapratu, ka vēlos salīdzināt, kā agrāk svinēja Lieldienas. Tad arī atradu vienas garkalnietes – Intas Ausmas Gūtmanes pierakstītās atmiņas par to kā ciematā tika svinēti svētki 1939. gadā.

Turpinājumā pacitēšu Intas Ausmas Gūtmanes pierakstītās atmiņas par Bērnu svētku svinēšanu ciematā īsi pirms otrā pasaules kara, un salīdzināšu tās ar šā gada Lieldienu svinēšanu Garkalnes ciematā. Lieldienu svinēšana Garkalnē ciema vēsturē ir tikai otro reizi (pēc kārtas), un es ceru, ka Lieldienu svinēšana ciema ļaudīm tā kļūs kā jauna tradīcija.

I. A. Gūtmane: “Gribu pastāstīt par Bērnu svētkiem Ropažu ciemā, jo tas man, piecus gadus vecam bērnam tiešām bija liels un neredzēts piedzīvojums.”

A. Apse: ”Tolaik daļa Garkalnes ciema skaitījās pie Ropažu novada, tāpēc ļaudis tā runāja un teica – “Ropažos”. Vai šogad jums Lieldienu pasākums bija kā tāds piedzīvojums?”

Savlaicīgi bija izziņots (laikam no Dāmu komitejas), ka tikšot rīkoti lieli Bērnu svētki ar daudzām atrakcijām – karuseļiem, laimes akām, rādīšot amerikāņu kinofilmas ar mikipelītēm un ko tik vēl... Jau iztālēm skanēja mūzika, bija daudz cilvēku, satraucoša kņada, krāsaini baloni, un vējdzirnaviņas, laimes aka, kur ar tādu makšķeri varēja izķeksēt dažādas rotaļu mantiņas. Tad rādīja filmu par mikipelītēm, kas visiem bija jaunums un bērniem ļoti patika. Bērni vizinājās ar karuseļiem, šūpojās šūpolēs, gāja rotaļās un priecājās.

Šogad pasākums tika laicīgi izziņots pašvaldība mājas lapā un interneta vidē, mūsdienās interneta priekšrocība. Pašvaldības rīkoto pasākumu organizēja jaunatnes lietu speciāliste sadarbībā ar kolēģiem no Garkalnes sabiedriskā centra un Anitu Strodi. Pasākumā varēja ņemt dalību jebkurš, kā, piemēram, piedalījās dāmu kluba “Pīlādzītis” biedre Emīlija Spalve. Pasākumu apmeklēja daži domes deputāti, bet neapmeklēja daži, kurus mēs domājam un cerējām sastapt pasākumā. Liels paldies “maniem” jauniešiem, kas ņēma dalību brīvprātīgajā darbā jeb šī pasākuma organizēšanā. Jaunieši vadīja mīklu minēšanu bērniem, pieskatīja olu ripināšanu un Lieldienu zīmējumu zīmēšanu. Mīļš PALDIES Garkalnes skolas 1c klases bērniem par jaukiem Lieldienu dekoriem – krāsainām olām, kuras rotāja mazu ozolu pie šūpolēm. Tagad par pašu svarīgāko pasākumā, tas nav “karuselis”, bet vēl kas labāks, jaunās koka dižšūpoles, tikko uzstādītās koka dižšūpoles Garkalnē. Liels paldies jāsaka Domei par to, ka mums ir tādas šūpoles. Nu filmas bērniem par mikipelītēm mums nebija, bet tomēr bija “Silavotu” Lieldienu dziesmu dziedāšana un iestudējums. Jāņa Jaunsudrabiņa “Šūpoles” un Ernesta Birznieka-Upīša “Šūpotnes” iestudējums bija par godu dižšūpolei. Aktieri lomās: Emīlija Spalve – Māte, Leonora Anna Apse – mazais Jancis (Jānis Jaunsudrabiņš bērnībā), Krustēvs – Elvijs Krūmiņš un teicējs – Brigita Taučkele. Man sanāca spēlēt meitu šūpolēs.

Un tā, kādā jaukā, saulainā vasaras dienā tēvs iejūdza jauno balto stalto ķēvīti federratos, iesēdināja mani tajos sapucētu – speciāli izšūtā zīda rozā kleitiņā, jaunās gaišās ādas kurpītēs un baltās kapzeķītēs. Devāmies ceļā. Zirgu piesējām pie slitas, iedevām tam maisu ar sienu un paši devāmies uz svētku laukumu. Visus sīkumus neatceros, bet ciema sarīkojuma laukums no Žagarkroga līdz Ropažu stacijai bija piepildīts ar dažādām krāsainām būdiņām, kur tirgoja visādus kārumus un mantiņas. Vēlākajos gados laukumā bijusi stacionārā estrāde gliemežvāka formā, dejas grīdas, rīkotas balles un dažādi saieti.

Cik ļoti mēs piedomājam svētkos, vai mēs uzvelkam tās skaistākās drēbes, sapucējamies, vai jūtam svētku sajūtu, pieklājību un optimismu. Nākamajās Lieldienās mēs justos ekskluzīvi, tādā dienā pabraucot ar zirgu iejūgtos federratos. Mašīna, lai paliek ikdienai. Vietējie tirgotāji – nākam reiz ņemat dalību pasākumā ar saldumu un suvenīru pārdošanu pasākuma laikā. Garkalne nepārtraukti attīstās, ātrāk vai lēnāk, bet attīstās. Tas sanāk, ja savstarpēji sadarbojas un ciena cita padarīto un izveidoto.

Agnese Apse,
Garkalnes novada jaunatnes lietu speciāliste

Garkalnes Ziņas