SDK “Baltābele" – 55
 Pirmdiena, 2017. gada 8. maijs • 345
    

Kad gaisā virmos siltās pavasara dienas un, cerams, ābelēs jau būs apaļi ziedu pumpuri, Garkalnes novada senioru deju kolektīvs “Baltābele” suminās savu 55 sezonu ar īpašu programmu un jaunām dejām koncertā “Es lasīju tās zīmītes”.

Koncerta pirmā daļā kopā ar folkloras kopu “Delve” tiks izdejots neliels stāsts par cilvēkiem, kuriem ir savs viedums, dzīves pieredzes bagāža, attieksme pret pastāvēšanas kārtību, vērtības, tradīcijas, rituāli. Katrs reiz dzīvē kļūdās, izdara secinājumus un šo gūto gudrību grib nodot saviem bērniem kā ceļamaizi jaunajā dzīvē, ar cerību, lai viņiem būtu gudri izdzīvots mūžs. Otrā daļā baudīsim deju kolektīva draugu deju priekšnesumus un apsveikumus.

Pēdējās piecas sezonas kolektīvam ir bijušas īpaši ražīgas un bagātas ar koncertiem, izbraucieniem, sasniegumiem. Šajā sakarā mums gribas izteikt – no sirds pateicību Garkalnes novada domei par atbalstu. Gūstot šo pretimnākšanu, ir stipra vēlēšanās vairāk censties, būt tiem labākajiem un ar lepnumu nest Garkalnes novada vārdu. Un to arī darām! Lai gan tā būs darba diena, tomēr – aicinām novadniekus uz mūsu jubilejas koncertu!

Jau nākošā dienā – 14. maijā kopā ar daudziem deju kolektīviem izdejosim grupas “Iļģi” 35 gadu jubilejas koncertu arēnā “Rīga”. Tiem, kuri nezin, kāda ir senioru deju kolektīva vēsture – ieskats tā tapšanā!

ĪSS IESKATS KOLEKTĪVA VĒSTURĒ

1961. gads. Darba veterānu deju kolektīvs sāk dejot Rīgas rajona kultūras namā ar savu pirmo kolektīva vadītāju no pašu vidus Zaigu Eihmani. Pirms tam deju kolektīva mēģinājumi notiek Brīvdabas muzeja Priedes kroga telpās.

1962. gads. Deju kolektīvs iegūst atalgotu deju kolektīva vadītāju Alīdu Bernavu. Pēc Dziesmu un deju svētkiem vecākās paaudzes dejotāji nospriež, ka arī viņu kopai ir vajadzīgs skanīgs nosaukums. Tiek sarīkots konkurss, un deju kolektīvam tiek izvēlēts nosaukums „Baltābele”. Nosaukuma autore ir ilggadējā dejotāja - novadniece Ārija Doroškina.

1989. gads. Par “Baltābeles” vadītāju kļūst jauniešu deju kolektīva “Ritenītis” vadītājs Ojārs Grasis. 20 gadi izdejoti kopā ar Ojāru Grasi! Tie ir raženi un iespaidiem bagāti gadi – top dejas, deju kolektīvs ir viens no vadošajiem Latvijā.

2009. gads. Ar tikko „svaigu” deju skolotāja diplomu kabatā, „Baltābeles” vadību uzņemas Liene Gailāne. Darbs ar senioriem iet kā pa kalniem, te augšā, te lejā, bet tas viņu neaptur. Vadītāja Liene ir apņēmības pilna un turpina „Baltābeles” tradīcijas. Uzturot godā vecās tradīcijas, tiek ieviesti jauni rituāli, kuri kļūst par tradīciju, kuri kolektīvu satur kopā un īpaši uzmundrina dejotājus.

Rituāli un tradīcijas

Tātad, par tradīcijām. ”Kad ienācu kolektīvā, mani vispirms uzrunāja īpašā jubilāru sumināšana aplī ar “Daudz baltu dieniņu…”. Dziesmas pēdējais pants vienmēr beidzās ar vārdiem “Diženi raženi dancojoti…” Tradīcijas ir katram kolektīvam – kopīgi svinēt Saulgriežus - Ziemassvētkus, svinēt Jāņus, braukt ceļojumos ar tautas tērpiem, tas nozīmē, ka bez dejas nekur. Pēdējā laikā ar deju kolektīvu esam viesojušies Spānijā, Austrijā, Horvātijā, Vācijā, Slovākijā un Čehijā. Mums nesen ir nākusi klāt jauna tradīcija – rīkot talkas. Lapu grābšana Siguldā, koku izzāģēšana Vecpiebalgā – kopīgs darbs un kopīga atpūta ar pirti, pasēdēšanu pie ugunskura un dziesmu dziedāšanu.

Mūsu kolektīvam ir Ziemassvētku rituāls - vilkt bluķi, savu pagājušā gada bēdu kopā ar bluķi sadedzināt ugunskurā un pēc tam ap ugunskuru teikt spēka vārdus. Man tas mazliet atgādina J. Purviņa dejas “Aud, māmiņa, villainīti” rituāla daļu no jaunā koncertuzveduma.

Nāk prātā vienu Jāņu svinību rituāli, kurā bija gan mutes mazgāšana strautā, gan lauku krāsnī ceptās maizītes ēšana, gan sētas pušķošana, apdziedāšanās dziesmas un rotaļas, arī plosta palaišana ūdenī. Taču visa vakara kulminācija bija garā ziedu pīnes nešana un ugunskura pušķošana. Siltajā Jāņu vakarā visas kolektīva meitas nesām ziedu pīni. Ir pilnīgs klusums, atskan tikai mūsu soļi un dziedājums… Sajūta tāda, ka mēs pašas esam savītas vienā Saulgriežu ziedu pīnē.

Protams, ka mums ir savs pirmskoncerta un pirmsskates rituāls, kurā vadītāja Liene vienmēr atrod pareizos vārdus, tādus, kas mūs iedvesmo un saliedē. “ – saka dejotāja Marina.

Spēja saņemties, mobilizēties

Šī jubilejas sezona mums sākās neparasti. Dažiem puišiem un meitām bija nepieciešami veselības uzlabojumi. Tad nu mēs sākām sezonu tādā nepilnā sastāvā ar cerībām, ka pārējie izveseļosies un mums pievienosies. Bija grūti izturēt tos mēnešus nepilnā sastāvā, viens otru centāmies uzmundrināt, un ar milzu piepūli mēs kā kolektīvs sevi prezentējām gan Jaunrades skatē ar mūsu vadītājas Lienes Gailānes deju “Mana tautasdziesma” un jaunās horeogrāfes Līnas Daugules deju “Lai aizgāja ļauna diena” Slampē un Valmierā. Deju skatē uzstājāmies veiksmīgi! Jaunrades deju skates žūrija atzīmēja mūsu deju kolektīva īpašo dejas stilu, kas nemaz nav raksturīgs senioru vecuma dejotājiem, kā arī to, ka Baltābeles dejotāji prot savos dejas soļos izteikt veselu stāstu. Pat dalībnieki no citiem kolektīviem un mēs paši atzīstam, ka mūsu kolektīvam piemīt spēja parādīt sevi un saņemties arī ļoti kritiskos brīžos. Kad tu iznāc uz skatuves un ieskaties savu deju biedru acīs, tu redzi to apņemšanos un vēlēšanos izdejot deju par prieku sev un citiem.

Ambīcijas, dzīves gudrība un viedums

Mūsu vadītāja Liene atzīst, ka Baltābeles dejotājiem ir ambīcijas. Mēs ikkatrs gribam dejot, un gribam dejot labi. Tāpēc mēģinājumos līst mūsu sviedri, kāds skatās mājās video un zīmē shēmas ar deju rakstiem, citi slīpē dejas soli darba vietā vai kāds bezmiega naktīs atkārto deju zīmējumu pēc zīmējuma. Ambīcijas reizēm kāpj pāri mūsu varēšanai, tomēr apkārt ir savējie. Ir pieredze un ir dzīves gudrība reizēm paklusēt, reizēm izstāstīt savu sāpi citiem, reizēm atbalstīt savus deju biedrus grūtos brīžos. Mēs visi domājam līdz dejā, un bieži jautājam Lienei – Pastāsti dejas stāstu! Tas mums nepieciešams dejas tēlam, jo gribam uz skatuves radīt kopīgu brīnumu.

Spontanitāte un radošums

Apbrīnoju visu Baltābeles kolektīvu par izdomu un radošuma izpausmēm kopīgos svētkos. Pagājušos Jāņos bijām sarīkojuši konkursu par skaistāko galvas rotu Saulgriežu svētkiem. Jums tik vajadzēja redzēt tās neparastās un gaumīgās galvas rotas, sākot ar daudziem kamoliņiem cepurē, tamborētu alus kausu, un beidzot pat ar karalienes kroni.

Kādos Ziemassvētkos nolēmām iet tālāk par latviskām tradīcijām, un tapa vakars “Daudzu tautību bērni”. Tautas tērpos ieradās gan romi, gan afrikāņi, gan japāņi, gan indieši, gan spānietes, gan igauniete un ukraiņi, un, protams, arī latvieši. Katras valsts pārstāvji prezentēja sevi ar tās valsts ēdienu vai dzērienu, rotaļu, deju, dziesmu, rituālu. Ticiet man – vienā jautrībā nemanot pagāja kādas piecas stundas.

Mūsu kolektīvā kopā būšana vienmēr izvēršas neparastā piedzīvojumā. Koncerta “Dēka pie Gaujas” mēģinājuma laikā kolektīva biedriem dzima ideja sarīkot kāzas. Tika atrasts jaunais pāris, un kāzu svinības varēja sākties. Viss notika pēc labākajām tradīcijām - ar goda vārtiem, gredzenu mīšanu, vedējmāti, kāzu dāvanām un mičošanu. Kāds jaunāks kolektīva biedrs pat jautāja – Vai tas viss esot iepriekš bijis iestudēts? Nē, Baltābelē tā vienkārši notiek.

Dzīvesprieks un dejotprieks

“Mēs savā Baltābelē jūtamies labi, jo mūs vieno dzīvesprieks un dejotprieks. Deja ir mūsu terapija. Kaut kas jau kaut kur iesāpas, bet, uzkāpjot uz skatuves, visas kaites atkāpjas kā nebijušas. Mēs esam atraduši veidu, kā kopā skaisti novecot savā kolektīvā Baltābele. Un mūsu dejotprieku pamana arī citi.

Pagājušajā vasarā Spānijā satikāmies ar latviešu deju grupu no Īrijas. Viņi uzteica mūsu dzirkstošo dzīvesprieku, un…šogad aprīļa beigās mēs dosimies ceļā uz Īriju, lai piedalītos Latvijas 100 – gadei veltītajos pasākumos. Vēl mēs lepojamies ar to, ka gandrīz vienlaikus ar sava kolektīva 55. dzimšanas dienas koncertu 13. maijā, 14. maijā mēs esam uzaicināti piedalīties folkloras grupas “Iļģi” 35 gadu jubilejas koncertā. Un tālāk…ceļš uz Dziesmu un deju svētkiem 2018.gada vasarā, kad kopā ar citiem deju kolektīviem piedalīsimies Deju uzvedumā “Māras zeme”.

“Nekas jau nerodas no nekā! Te sanāk kopā cilvēki ar mērķi – dejot. Bet apvienojumā ar vadītāju, šis mazais mērķis pārtop lielāka mērķa sasniegšanā – skaisti dejot. Un tad – rodas ideja, projekti, iespējas!

Tā ir vislielākā bauda vadītājam, kad dejotāji ļaujas īstenot vadītāja idejas, ieceres - abpusēji ir “uz viena viļņa”! Jā, tas ir darbs: vadītājam psiholoģiskais darbs, bet dejotājam fiziskais darbs! Es ļoti priecājos, ka Baltābele ļaujas plūst kopā ar mani, eksperimentēt un veidot mazliet citādus seniorus!” – saka Liene Gailāne.

“Mans vēlējums dejotājiem ir un paliek vecvecais teiciens – “Lai dejotājiem stipra veselība un vēl ir darbs. Tas nozīmē, ka vesels cilvēks vēl var strādāt, strādājot gūst ienākumus, var atļauties izlīdzēt saviem bērniem un vēl mazbērniem nopirkt dāvanas! Tas ir laimīgs cilvēks!”

“Runājot par deju – tajā dejotāji atslēdzas no ikdienas problēmas, no emocionālās spriedzes, no kaut kādām nesaskaņām ikdienā. Dejā katrs strādā ar sevi, priekš sevis un kopā – kolektīvi, veido kaut ko pozitīvu, emocionāli piepildītu, citiem baudāmu. Caur deju tiek veikta sava veida attīrīšanās un harmonijas iegūšana. Deja ir kā terapija – tā dziedē skumjas, atgaiņā neveiksmes, caur fizisko piepūli liek cilvēkam atgūt jaunus spēkus un iemantot smaidu- dzīvesprieku! Šie cilvēki biežāk smaida! Tas ir skaisti!”- saka kolektīva vadītāja.

Tāpēc – tiekamies 13. maija vakarā kultūras namā “Berģi” un smaidot baudīsim koncertu “Es lasīju tās zīmītes”.

Rakstu sagatavoja:
dejotāja Marina Dango un
senioru deju kolektīva “Baltābele”
vadītāja Liene Gailāne

Garkalnes Ziņas